starains
starains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
staraina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
staraini apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir stari (1).
PiemēriStaraina uguns.
- Staraina uguns.
- Staraini mirdzēt.
2.Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
PiemēriZieds ar garām, starainām ziedlapām.
- Zieds ar garām, starainām ziedlapām.
- Lakstaugs ar starainām lapām.