spoks
spoks [spuõks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
PiemēriRedzēt spokus.
- Redzēt spokus.
- Naktīs kapos spoki rādoties.
Stabili vārdu savienojumiSpoku stāsts. Spoku stunda.
- Spoku stāsts — šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- Spoku stunda — pusnakts, retāk dienas vidus.
1.1.Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
PiemēriSpoks, ne cilvēks!
- Spoks, ne cilvēks!
- "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."