spirdzināt
spirdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
spirdzināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka kļūst spirgts, možs.
PiemēriSpirdzināt talciniekus ar bērza sulām.
1.1.intransitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
PiemēriNolija spirdzinošs lietus.