spirdzināt
spirdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
spirdzināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka kļūst spirgts, možs.
PiemēriSpirdzināt talciniekus ar bērza sulām.
1.1.intransitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
PiemēriNolija spirdzinošs lietus.