spirdzināt
spirdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
spirdzināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka kļūst spirgts, možs.
PiemēriSpirdzināt talciniekus ar bērza sulām.
- Spirdzināt talciniekus ar bērza sulām.
- Vēsma spirdzina nosvīdušo seju.
- Pastaigas pa mežu spirdzina.
- Spirdzinošs dzēriens.
1.1.intransitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
PiemēriNolija spirdzinošs lietus.
- Nolija spirdzinošs lietus.