Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spekulēt
spekulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Nodarboties ar spekulāciju (1).
PiemēriSpekulēt finanšu tirgos.
  • Spekulēt finanšu tirgos.
  • Ieguldīt vai spekulēt.
1.1.Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
PiemēriSpekulēt ar pirmās nepieciešamības precēm.
  • Spekulēt ar pirmās nepieciešamības precēm.
  • Spekulē ar koncerta biļetēm.
2.Nodarboties ar spekulāciju (2).
PiemēriSpekulēt ar terminiem.
  • Spekulēt ar terminiem.
  • Spekulēt ar demokrātijas principiem.
  • Nespekulē uz jūtām!
  • Politiķi spekulē ar tautas bailēm.
Cilme:No latīņu speculari ‘izlūkot, vērot’.