Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
spekulēt
spekulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Nodarboties ar spekulāciju (1).
PiemēriSpekulēt finanšu tirgos.
1.1.Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
PiemēriSpekulēt ar pirmās nepieciešamības precēm.
2.Nodarboties ar spekulāciju (2).
PiemēriSpekulēt ar terminiem.
Cilme:No latīņu speculari ‘izlūkot, vērot’.