spars
spars lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
PiemēriJaunības spars.
- Jaunības spars.
- Zaudēt sparu.
- Atgūt dzīves sparu.
- Jauna nedēļa iesākusies ar tādu sparu un enerģiju!
- Karavīri cīnījušies ar lielu sparu.
- Ar lielu sparu sevi piesaka rudi sarkanā krāsa.
2.Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
PiemēriDarba spars.
- Darba spars.
- Cīņas spars.
- Viesuļvētra zaudē sparu.
- Ārā vējš nebija mitējies, bet gaudoja ar tādu pašu sparu.
- Slimība atgriezās ar jaunu sparu.
Stabili vārdu savienojumiDīgšanas spars. Spara rats.
- Dīgšanas spars — joma: lauksaimniecība lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Spara rats — spararats.
Stabili vārdu savienojumiAr pilnu sparu. Pilnā sparā.
- Ar pilnu sparu idioma — ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- Pilnā sparā idioma — ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.