sparīgs
sparīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sparīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sparīgi apstākļa vārds
sparība lietvārds; sieviešu dzimte
sparīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSparīga gaita.
- Sparīga gaita.
- Sparīgi sākt darbu.
- Sparīgi cīnīties sacensībās.
- Sparīgi vingrot.
- Sparīgi airēt.
1.2.Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSparīgs zirgs.
- Sparīgs zirgs.
- Suns arvien sparīgāk dzenas pakaļ.
- Sparīgi kustas ķēves aste.
2.Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
PiemēriSparīgs vējš.
- Sparīgs vējš.
- Sēklas sparīgi sadīgušas.