spainis
spainis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriEmaljēts, koka, plastmasas spainis.
1.1.Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
PiemēriIestrādāt divus spaiņus mēslu.
Stabili vārdu savienojumiGalva kā spainis. Gāzt kā ar spaiņiem. Līt kā ar spaiņiem.