spainis
spainis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriEmaljēts, koka, plastmasas spainis.
- Emaljēts, koka, plastmasas spainis.
- Iesmelt ūdeni spainī.
- Nest ūdeni ar spaini.
- Iznest atkritumu spaini.
- Nozagt spaini ar visām bērzu sulām.
1.1.Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
PiemēriIestrādāt divus spaiņus mēslu.
- Iestrādāt divus spaiņus mēslu.
Stabili vārdu savienojumiGalva kā spainis. Gāzt kā ar spaiņiem. Līt kā ar spaiņiem.
- Galva kā spainis idioma — saka, ja sāp galva, ja galvā jūtams smagums (piem., no negulēšanas).
- Gāzt kā ar spaiņiem idioma — ļoti stipri līt.
- Līt kā ar spaiņiem idioma — ļoti spēcīgi līt.