sols
sols [suôls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
PiemēriBaļķu, koka sols.
- Baļķu, koka sols.
- Dārza sols.
- Vingrošanas sols.
- Sēdēt uz sola.
- Nolikt solu pie galda.
- pārnestā nozīmē Nākt no augstskolas sola.
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēto sols. Moku sols.
- Apsūdzēto sols idioma — 1. Sols, uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.2. Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
- Moku sols — solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
- Nonākt uz apsūdzēto sola idioma — tikt tiesātam.
1.1.Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
PiemēriSēdēt vienā solā.
- Sēdēt vienā solā.
Stabili vārdu savienojumiDeldēt skolas solu. No skolas sola.
- Deldēt skolas solu idioma — iet skolā, mācīties.
- No skolas sola idioma — 1. Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.2. No skolas laikiem.