sols
sols [suôls] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
PiemēriBaļķu, koka sols.
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēto sols. Moku sols.
1.1.Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
PiemēriSēdēt vienā solā.
Stabili vārdu savienojumiDeldēt skolas solu. No skolas sola.