solabiedrs
solabiedrs [suôlabìedrs] lietvārds; vīriešu dzimte
solabiedrene [suôlabìedrene] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
solabiedre [suôlabìedre] lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
PiemēriSpēlēties ar solabiedru.