solabiedrs
solabiedrs [suôlabìedrs] vīriešu dzimte, lietvārds
solabiedrene [suôlabìedrene] dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
solabiedre [suôlabìedre] sieviešu dzimte, lietvārds
Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
PiemēriSpēlēties ar solabiedru.