snuķis
snuķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
PiemēriZiloņa snuķis.
2.Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
PiemēriBitēm ir garš snuķis nektāra iegūšanai.
4.Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
PiemēriTeleskopa snuķis.
Cilme:No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata).