Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
snuķis
snuķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
PiemēriZiloņa snuķis.
  • Ziloņa snuķis.
  • Tapirs paceļ augstu gaisā snuķi.
2.Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
PiemēriBitēm ir garš snuķis nektāra iegūšanai.
  • Bitēm ir garš snuķis nektāra iegūšanai.
  • Uts ar asu snuķi caurdur ādu.
  • Izņemt ērci ar visu snuķi.
3.Šņukurs.
PiemēriĒst cūkas snuķi.
  • Ēst cūkas snuķi.
4.Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
PiemēriTeleskopa snuķis.
  • Teleskopa snuķis.
  • Darbmašīnas snuķis.
  • Hidrauliskās kolonnas snuķis.
Cilme:No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata).