smelgt
smelgt 3. pers. smeldz [smȩ̀ldz], pag. smeldza intransitīvs, darbības vārds
1.Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
PiemēriBrūce sāk smelgt.
2.Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
PiemēriAizvainojums smeldz.