skrubināt
skrubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
PiemēriSkrubināt gaļu no kaula.
- Skrubināt gaļu no kaula.
- Zaķis skrubina ābelītēm mizu.
- Vāvere skrubināja riekstus.
1.1.Maziem kumosiem ēst.
PiemēriBērns skrubināja sausiņu.
- Bērns skrubināja sausiņu.
- Skrubināt mandarīnu.
2.Urbināt, drupināt.
PiemēriSkrubināt no svečtura parafīnu.
- Skrubināt no svečtura parafīnu.
- Skrubināt no soliņa veco krāsu.