skrūve1
skrūve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
PiemēriTērauda, titāna skrūves.
- Tērauda, titāna skrūves.
- Rupja, smalka skrūve.
- Skrūves galva, vītnes, gals.
- Krusteniskās skrūves.
- Skrūves blīve.
- Jumta skrūves.
- Nostiprināt notekcauruli ar skrūvēm.
- Samontēt koka detaļas ar skrūvēm.
Stabili vārdu savienojumiKuģa skrūve; motorlaivas skrūve.
- Kuģa skrūve; motorlaivas skrūve — kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
- Motorlaivas skrūve — Kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
- Skrūves kustība — joma: fizika rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
- Skrūves pārvads — pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- Skrūvju savienojums — skrūvjsavienojums.
Stabili vārdu savienojumiPiegriezt skrūves (kam). Trūkst (kādas, vienas) skrūves.
- Piegriezt skrūves (kam) idioma — uzlikt ierobežojumus (kam), vērsties (pret ko).
- Trūkst (kādas, vienas) skrūves idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
Cilme:No angļu screw.