skolnieks
skolnieks [skuõlniẽks] sieviešu dzimte, lietvārds
skolniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Skolas audzēknis.
PiemēriČakls skolnieks.
2.Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
PiemēriIzcilajam komponistam netrūka skolnieku.