skola
skola [skuõla] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
PiemēriPilsētas skola.
- Pilsētas skola.
- Deviņgadīga skola.
- Speciālā skola.
- Mūzikas skola.
- Apmeklēt skolu.
Stabili vārdu savienojumiDraudzes skola. Gatavot skolas uzdevumus.
- Draudzes skola — augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
- Gatavot skolas uzdevumus — mācīties uzdoto.
- Pirmmācības skola — vēsturisks mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
2.Pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
PiemēriZiedu kārtošanas skola.
- Ziedu kārtošanas skola.
3.Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
PiemēriBeļģu skola glezniecībā.
- Beļģu skola glezniecībā.
- Krievu baleta skola.
4.Tas, kas iegūts praktiskā darbībā.
PiemēriDzīves skola.
- Dzīves skola.
- Iestudējums bija laba aktieru meistarības skola.
Stabili vārdu savienojumiDeldēt skolas solu. No skolas sola. Skola maksā naudu. Skola rokā.
- Deldēt skolas solu idioma — iet skolā, mācīties.
- No skolas sola idioma — 1. Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.2. No skolas laikiem.
- Skola maksā naudu idioma — saka, ja ieguvums saistīts ar zaudējumiem.
- Skola rokā idioma — saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.