sist
sist situ, sit, sit, pag. situ darbības vārds; transitīvs
1.Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
PiemēriSist uzbrucēju, laupītāju.
- Sist uzbrucēju, laupītāju.
- intransitīvs Sist bērnam pa pirkstiem.
- intransitīvs Sist zirgam ar pātagu.
- Sist nost odus, mušas.
Stabili vārdu savienojumiSista brūce.
- Sista brūce — sitiena radīta brūce.
2.Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
PiemēriSist naglu sienā.
- Sist naglu sienā.
- Sist zemē mietus.
- Sist plāksnīti pie durvīm.
- Sist ripu ar nūju.
Stabili vārdu savienojumiSist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.).
- Sist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) — sarunvaloda spēlēt sporta spēli, kurā šādā veidā raida bumbu.
2.1.sarunvaloda Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
PiemēriSist kārtis.
- Sist kārtis.
- Sist domino.
2.2.intransitīvs Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piem., priekšmetu).
PiemēriSist ar kājām pret grīdu.
- Sist ar kājām pret grīdu.
- Bērns ar karotīti sita pa šķīvi.
3.Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
PiemēriSist traukus.
- Sist traukus.
- Sist stiklus.
- Sist akmeņus šķembās.
- Sist pušu riekstus.
4.Strauji, parasti ar troksni vērt (piem., durvis, logu, vāku).
PiemēriSist durvis ciet ar skaļu troksni.
- Sist durvis ciet ar skaļu troksni.
- Stiprs vējš sita neaizvērto logu.
- Sist vaļā vārtus.
5.intransitīvs Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
PiemēriSist pie durvīm.
- Sist pie durvīm.
- Klusām sist pie loga rūts.
5.1.transitīvs Vairākkārt strauji virzot kopā, panākt, ka ar troksni saskaras (par ķermeņa daļām).
PiemēriSist spārnus.
- Sist spārnus.
- Sist plaukstas.
Stabili vārdu savienojumiSist papēžus.
- Sist papēžus — strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
5.2.transitīvs Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
PiemēriSist bungas.
- Sist bungas.
- Sist marša taktis.
6.formā: trešā persona Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
PiemēriPulkstenis istabā sita stundas.
- Pulkstenis istabā sita stundas.
- Pulkstenis sita septiņi.
7.intransitīvs; formā: trešā persona Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
PiemēriSirds krūtīs no uztraukuma dobji sita.
- Sirds krūtīs no uztraukuma dobji sita.
- Sirds sit tik strauji, ka jāapstājas.
8.formā: trešā persona Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
PiemēriVējš sejā sita krusas graudus.
- Vējš sejā sita krusas graudus.
- Ugunskurs sita gaisā spožas dzirksteles.
- Strūklaka sit šļakatas uz visām pusēm.
- intransitīvs Asas sniega vērpetes sita tieši krūtīs un sejā.
8.1.Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
PiemēriŪdenskritums sist baltas putas.
- Ūdenskritums sist baltas putas.
- Ūdens sāka vārīties un sist burbulīšus.
9.intransitīvs; formā: trešā persona Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem.
PiemēriIzejot ārā spožā saules gaisma sita acīs.
- Izejot ārā spožā saules gaisma sita acīs.
- Vaivariņu smarža sit nāsīs un reibina.
10.sarunvaloda Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
PiemēriSist olu kulteni.
- Sist olu kulteni.
- Sist sviestu.
- Sist olas dzeltenumu ar cukuru.
Stabili vārdu savienojumiBūt sistam (uz ko). Pa galvu neviens nesitīs. Sist (vai) nost. Sist augstu vilni.
- Būt sistam (uz ko) idioma — sarunvaloda būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- Pa galvu neviens nesitīs idioma — saka uzmundrinot, ka nekas ļauns nenotiks (ko darot).
- Sist (vai) nost idioma — sarunvaloda saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- Sist augstu vilni idioma — sasniegt augstu pakāpi.
- Sist dūri galdā idioma — 1. Sist, triekt ar dūri pa galdu.2. Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
- Sist elpu ciet idioma — apgrūtināt elpošanu.
- Sist gaisā idioma — sarunvaloda pārdot.
- Sist galvā sarunvaloda — pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- Sist laiku idioma — sarunvaloda bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- Sist pa kabatu idioma — sarunvaloda radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
- Sist pa maku idioma — sarunvaloda radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
- Sist pāri idioma — sarunvaloda pārspēt.
- Sist pie krūtīm idioma — dedzīgi ko apgalvot.
- Sist pušu idioma — sarunvaloda pārspēt.
- Sist saujā idioma — vienoties, būt ar mieru (par kādu darījumu).
- Sist un mērcēt idioma — sarunvaloda pamatīgi, nežēlīgi pārmācīt.
- Sist uz pleca idioma — slavēt, uzmundrināt.
- Sist vai acs vai galva idioma — sarunvaloda sist, kur pagadās.
- Sit elpu ciet idioma — saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
- Sit kaut vai ar mietu pa galvu idioma — sarunvaloda saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Stunda ir situsi idioma — 1. Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.2. Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.