sintēze
sintēze dsk. ģen. -žu sieviešu dzimte, lietvārds
sintezējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
PiemēriAnalīze un sintēze.
2.Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
PiemēriMūzikas un dejas sintēze.
3.joma: ķīmija Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem.
PiemēriNeorganiskā, organiskā sintēze.
3.1.Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
PiemēriTauku, cukura sintēze organismā.
4.Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
PiemēriDabas skaņu sintēze.
Cilme:No grieķu synthesis ‘savienošana, sakārtošana, sakārtojums’.