sinhronija
sinhronija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
PiemēriSvārstību sinhronija.
2.joma: valodniecība Zinātniski pētniecisks skatījums uz valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā laikposmā.
PiemēriLatviešu valodas sinhronija un diahronija.
Cilme:No vācu Synchronie, kam pamatā franču synchronie.