simfonizēt
simfonizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
simfonizācija lietvārds; sieviešu dzimte
Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
PiemēriKomponists simfonizējis psalmu dziedājumus.
- Komponists simfonizējis psalmu dziedājumus.
- Operai raksturīga simfonizēta attīstība, darbībai un mūzikas valodai liels dramatisks spēks.