siluets
siluets vīriešu dzimte, lietvārds
1.Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
PiemēriPār draudīgajiem kalnu siluetiem paceļas spožs mēness.
1.1.Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
PiemēriVecrīgas torņu siluets.
2.Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
PiemēriPuspieguļošs siluets.
3.Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
PiemēriSiluetu māksla.
Cilme:No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda).