sildīt
sildīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
PiemēriSildīt pienu, zupu.
1.1.Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
PiemēriSildīt istabu ar sildītāju.
1.2.Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
PiemēriSildīt plīti.
1.3.Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
PiemēriSildīt rokas, muguru pie krāsns.
2.formā: trešā persona Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
PiemēriKrāsns silda istabu.
2.1.intransitīvs Izstarot, izplatīt siltumu.
PiemēriSaulīte silda.
2.2.Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
PiemēriDūraiņi silda rokas.
3.Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
PiemēriLabs vārds un mīļums silda sirdi.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzlabojas.
PiemēriSildīt ekonomiku.