sibarīts
sibarīts lietvārds
sibarīte dsk. ģen. -šu lietvārds
Izlutināts cilvēks, kas dzīvo laiskumā un greznībā.
PiemēriPie mums sākusi veidoties sibarītu un slaistu šķira, kas bārstās ar naudu.
- Pie mums sākusi veidoties sibarītu un slaistu šķira, kas bārstās ar naudu.
- Restorānā dienas laikā var atļauties dirnēt tikai sibarīti, jo ēdiens jāgaida nereti pat stundu.