servitūts
servitūts vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem lietot cita īpašumu; tiesības ierobežot īpašnieka rīcību viņa īpašumā.
PiemēriCeļa servitūts.
2.Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
Cilme:No latīņu servitus (servitutis) ‘pienākums, saistība, klausība’.