sens
sens [sȩ̀ns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sena [sȩna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
senums [sȩnùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir radies pirms ilga laika; tāds, kas ir saglabājies no pagājušiem laikiem; vecs.
PiemēriSena draudzība.
- Sena draudzība.
- Seni paziņas.
- Sens rokraksts.
- Sena tradīcija.
- Sena valoda.
- Senās mūzikas koncerts.
1.1.Tāds, kas ir noticis, norisinājies pirms ilga laika.
PiemēriSens notikums.
- Sens notikums.
- Sena pagātne.
2.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir pastāvējis vairadies tālā pagātnē.
PiemēriSenā Roma.
- Senā Roma.
- Senā Divupes kultūra.
2.1.Tāds, kas ir dzīvojis tālā pagātnē.
PiemēriSenie latvieši.
- Senie latvieši.
- Senie ēģiptieši.
- Senās ziemeļu tautas.