sens
sens [sȩ̀ns] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
sena -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
senums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ir radies pirms ilga laika; tāds, kas ir saglabājies no pagājušiem laikiem; vecs.
PiemēriSena draudzība.
1.1.Tāds, kas ir noticis, norisinājies pirms ilga laika.
PiemēriSens notikums.
2.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir pastāvējis vairadies tālā pagātnē.
PiemēriSenā Roma.
2.1.Tāds, kas ir dzīvojis tālā pagātnē.
PiemēriSenie latvieši.