sekvence
sekvence dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.joma: mūzika Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
2.Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
PiemēriAkordu sekvence.
3.Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
Cilme:No latīņu sequentia ‘secība’.