Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sega
sega [sȩga] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
PiemēriVilnas sega.
  • Vilnas sega.
  • Flaneļa sega.
  • Pašausta sega.
  • Segas pārvalks.
  • Palīst zem segas.
  • Apsegties ar segu.
Stabili vārdu savienojumiRaut segu uz savu pusi.
1.1.Tekstilmateriāla izstrādājums (kā) apsegšanai, pārsegšanai.
PiemēriSienas sega.
  • Sienas sega.
  • Plecu sega.
  • Zirga sega.
2.kopā ar: apzīmētājs Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
PiemēriSniega sega.
  • Sniega sega.
  • Ledus sega.
  • Skuju sega.
  • Lapu sega.
Stabili vārdu savienojumiAugu sega.
  • Augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū.
2.1.Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
PiemēriKomplicēta spalvu sega nodrošina putniem kustību plastiskumu lidojumā.
  • Komplicēta spalvu sega nodrošina putniem kustību plastiskumu lidojumā.
  • Raksturīgākās zīdītāju pazīmes ir matu sega, piena dziedzeri, žokļi ar zobiem un ausu gliemežnīcas.
2.2.Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums.
PiemēriMākoņu sega.
  • Mākoņu sega.
  • Visa apkārtne ietinās miglas segā.