sega
sega [sȩga] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
PiemēriVilnas sega.
- Vilnas sega.
- Flaneļa sega.
- Pašausta sega.
- Segas pārvalks.
- Palīst zem segas.
- Apsegties ar segu.
Stabili vārdu savienojumiRaut segu uz savu pusi.
- Raut segu uz savu pusi sarunvaloda — censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
1.1.Tekstilmateriāla izstrādājums (kā) apsegšanai, pārsegšanai.
PiemēriSienas sega.
- Sienas sega.
- Plecu sega.
- Zirga sega.
2.kopā ar: apzīmētājs Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
PiemēriSniega sega.
- Sniega sega.
- Ledus sega.
- Skuju sega.
- Lapu sega.
Stabili vārdu savienojumiAugu sega.
- Augu sega — dažādu augu kopums kādā apvidū.
2.1.Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
PiemēriKomplicēta spalvu sega nodrošina putniem kustību plastiskumu lidojumā.
- Komplicēta spalvu sega nodrošina putniem kustību plastiskumu lidojumā.
- Raksturīgākās zīdītāju pazīmes ir matu sega, piena dziedzeri, žokļi ar zobiem un ausu gliemežnīcas.
2.2.Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums.
PiemēriMākoņu sega.
- Mākoņu sega.
- Visa apkārtne ietinās miglas segā.