sega
sega [sȩga] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
PiemēriVilnas sega.
Stabili vārdu savienojumiRaut segu uz savu pusi.
1.1.Tekstilmateriāla izstrādājums (kā) apsegšanai, pārsegšanai.
PiemēriSienas sega.
2.kopā ar: apzīmētājs Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
PiemēriSniega sega.
Stabili vārdu savienojumiAugu sega.
2.1.Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
PiemēriKomplicēta spalvu sega nodrošina putniem kustību plastiskumu lidojumā.
2.2.Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums.
PiemēriMākoņu sega.