savvaļnieks
savvaļnieks lietvārds; vīriešu dzimte
savvaļniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
PiemēriJauks puika, tikai nedaudz savvaļnieks un pārāk daudz palaists.
- Jauks puika, tikai nedaudz savvaļnieks un pārāk daudz palaists.
2.Savvaļas augs, dzīvnieks.
PiemēriMājas pīle dzīvo kopā ar savvaļnieci.
- Mājas pīle dzīvo kopā ar savvaļnieci.
- Šobrīd kolekcijā ir dažādas orhidejas: gan savvaļnieces, gan hibrīdi.
2.1.Mājdzīvnieks, kas kļuvis par savvaļas dzīvnieku.
PiemēriKaķi aizklīduši no cilvēku mitekļiem un kļuvuši par savvaļniekiem.
- Kaķi aizklīduši no cilvēku mitekļiem un kļuvuši par savvaļniekiem.
- Jāsargā mājdzīvnieki no klaiņojošiem savvaļniekiem.
3.novecojis; formā: vīriešu dzimte Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
PiemēriI šķiras savvaļnieks Krievijas impērijas armijā.
- I šķiras savvaļnieks Krievijas impērijas armijā.