savvaļnieks
savvaļnieks vīriešu dzimte, lietvārds
savvaļniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
PiemēriJauks puika, tikai nedaudz savvaļnieks un pārāk daudz palaists.
2.Savvaļas augs, dzīvnieks.
PiemēriMājas pīle dzīvo kopā ar savvaļnieci.
2.1.Mājdzīvnieks, kas kļuvis par savvaļas dzīvnieku.
PiemēriKaķi aizklīduši no cilvēku mitekļiem un kļuvuši par savvaļniekiem.
3.novecojis; formā: vīriešu dzimte Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
PiemēriI šķiras savvaļnieks Krievijas impērijas armijā.