saulīte
saulīte dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → saule.
2.Uzruna (ar mīļuma, maiguma pieskaņu); vārds, kādā (parasti ar maigumu, ar mīlestību) dēvē kādu personu.
PiemēriVīrs mani allaž sauc par saulīti.
3.joma: etnogrāfija Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
PiemēriSaulītes raksts.
Stabili vārdu savienojumiIecelt saulītē. Saulīte ripo pa zemes virsu. Saulīte ripo pa zemi.