sasaistīt
sasaistīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
sasaistījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
Piemēri.. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
1.1.Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
PiemēriVējtveris sasaista ēku ar tās halli.
1.2.Savienot (ko, piem., ar saistvielu).
PiemēriSasaistīt mūra akmeņus ar javu.
1.3.Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
PiemēriSasaistīt mobilo telefonu ar datoru.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
PiemēriSkolas gada pirmais un pēdējais zvans emocionāli sasaistīja visjaunākos skolnieciņus ar tiem, kam pavasarī skolas gaitas jau beidzamas.
2.1.Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
PiemēriViesizrādēs mani uzrunāja trīs aģenti, ar pašu pirmo arī sasaistīju savu likteni – parakstīju līgumu.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
PiemēriSasaistīt teoriju ar praksi.
3.Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
PiemēriĶēniņš lika sazvērniekus sasaistīt un iemest cietumā.