sasēdēt
sasēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu [sȩ̂du], -sēdi, -sēd [sȩ̂d], pag. -sēdēju darbības vārds; transitīvs
1.Sēžot (uz kā), saburzīt (ko).
PiemēriSasēdēt kleitu.
2.intransitīvs Spēt apsēsties, ietilpt (kur).
PiemēriUz soliņa var sasēdēt trīs vai četri.
2.1.Apsēsties (kur).
PiemēriViesi sasēž pie galda.
3.Sēdēt (kādu laiku).
PiemēriVakar ar draudzeni runādamās sasēdējām gandrīz stundu.