sars
sars lietvārds; vīriešu dzimte
1.Stingrs, rupjš mats (cūku apspalvojumā).
PiemēriMežacūku sari.
- Mežacūku sari.
1.1.sarunvaloda Šāds mats (cilvēka apmatojumā).
PiemēriUz zoda aug reti bārdas sari.
- Uz zoda aug reti bārdas sari.
Stabili vārdu savienojumiSaru dzīšana.
- Saru dzīšana — procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
2.Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
PiemēriSaru suka.
- Saru suka.
- Slotas sari.
- Zobu suka ar mīkstiem sariem.
- Ota ar dabiskiem sariem.