saritināties
saritināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Refl. → saritināt; tikt saritinātam.
PiemēriAuga lapas saritinājušās stobriņā.
- Auga lapas saritinājušās stobriņā.
- Plakāts saritinās rullī.
2.Saliekt ķermeni un cieši pievilkt pie tā locekļus, arī galvu (piem., guļot, sēžot) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos – par čūskām, tārpiem u. tml.
PiemēriSaritināties zem segas.
- Saritināties zem segas.
- Es gribu tev pieglausties un saritināties līkumiņā.
- Suns saritinājies uz paklājiņa.
- Ziemā lielais susuris liekas ziemas miegā – saritinās migā uz sāniem vai muguras tā, ka purniņš skaras pie pēdām.
- Čūska saritinājusies ritulī.
Stabili vārdu savienojumiSaritināties gredzenā.
- Saritināties gredzenā — satīties spirālē, lokā.