saprātīgs
saprātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
saprātīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
saprātīgi apstākļa vārds
saprātība lietvārds; sieviešu dzimte
saprātīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir saprāts; tāds, kas runā, rīkojas, izturas loģiski, ar apdomu, prātīgi.
PiemēriCilvēks ir saprātīga būtne.
- Cilvēks ir saprātīga būtne.
- Bērns ir gana pieaudzis un saprātīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSaprātīgs lēmums.
- Saprātīgs lēmums.
- Rīkoties, spriest saprātīgi.
1.2.Pieņemams, izprotams.
PiemēriAtrisināt problēmu saprātīgā termiņā.
- Atrisināt problēmu saprātīgā termiņā.
- Saņemt naudu pret saprātīgiem nosacījumiem.