saprātīgs
saprātīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
saprātīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
saprātīgi apstākļa vārds
saprātība sieviešu dzimte, lietvārds
saprātīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam ir saprāts; tāds, kas runā, rīkojas, izturas loģiski, ar apdomu, prātīgi.
PiemēriCilvēks ir saprātīga būtne.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSaprātīgs lēmums.
1.2.Pieņemams, izprotams.
PiemēriAtrisināt problēmu saprātīgā termiņā.