Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
samurgot
samurgot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Kādu laiku murgot.
PiemēriSlimnieks samurgojis visu nakti.
1.1.Redzēt mokošos, nomācošos sapņos.
PiemēriSamurgoju sapņos, ka zaudēju roku.
2.sarunvaloda Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
PiemēriŽurnālists rakstā samurgojis brīnumus.