samurgot
samurgot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Kādu laiku murgot.
PiemēriSlimnieks samurgojis visu nakti.
1.1.Redzēt mokošos, nomācošos sapņos.
PiemēriSamurgoju sapņos, ka zaudēju roku.
2.sarunvaloda Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
PiemēriŽurnālists rakstā samurgojis brīnumus.