samirkt
samirkt -mirkstu, -mirksti, -mirkst, pag. -mirku darbības vārds; intransitīvs
Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
PiemēriKurpes rasā samirkst.
- Kurpes rasā samirkst.
- Mētelis lietū samircis.
- Samirkušu grāmatu un dokumentu žāvēšana.
Stabili vārdu savienojumiSamirkt līdz kaulam. Samirkt līdz pēdējai vīlei.
- Samirkt līdz kaulam idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Samirkt līdz pēdējai vīlei idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).