samīlēt
samīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Samīļot.
PiemēriSamīlēt mazbērnus.
- Samīlēt mazbērnus.
- Samīlēt savu kaķi.
1.1.sarunvaloda Būt intīmā tuvībā (ar kādu).
PiemēriAizmigt nedrīkstēja, jo vajadzēja mīļoto samīlēt.
- Aizmigt nedrīkstēja, jo vajadzēja mīļoto samīlēt.