Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
salauzt
salauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu darbības vārds; transitīvs
1.Laužot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSalauzt šokolādi mazos gabaliņos.
  • Salauzt šokolādi mazos gabaliņos.
1.1.Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSalauzts krēsls.
  • Salauzts krēsls.
1.2.Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
PiemēriSalauzt kāju.
  • Salauzt kāju.
  • Salauzta roka.
  • Putnam salauzts spārns.
1.3.Laužot savākt kādu daudzumu.
PiemēriMeitenes salauza ceriņzarus.
  • Meitenes salauza ceriņzarus.
2.Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
PiemēriSalauzt grīdu, sienu.
  • Salauzt grīdu, sienu.
  • Salauzt asfaltu.
  • Ledlauzis salauž ledu.
2.1.sarunvaloda Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
PiemēriSalauzt atslēgu.
  • Salauzt atslēgu.
  • Salauzt fotoaparātu.
3.Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
PiemēriFutbolistiem izdodas salauzt pretinieka pretestību.
  • Futbolistiem izdodas salauzt pretinieka pretestību.
3.1.Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
PiemēriSalauzt tautas garu.
  • Salauzt tautas garu.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
PiemēriPsiholoģiski salauzt cilvēku.
  • Psiholoģiski salauzt cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiSalauzt ledu.
  • Salauzt ledu idioma panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku, valstu attiecībās).