salauzt
salauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu transitīvs, darbības vārds
1.Laužot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSalauzt šokolādi mazos gabaliņos.
1.1.Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSalauzts krēsls.
1.2.Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
PiemēriSalauzt kāju.
1.3.Laužot savākt kādu daudzumu.
PiemēriMeitenes salauza ceriņzarus.
2.Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
PiemēriSalauzt grīdu, sienu.
2.1.sarunvaloda Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
PiemēriSalauzt atslēgu.
3.Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
PiemēriFutbolistiem izdodas salauzt pretinieka pretestību.
3.1.Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
PiemēriSalauzt tautas garu.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
PiemēriPsiholoģiski salauzt cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiSalauzt ledu.