salūkot
salūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
PiemēriSalūkot galvassegu.
- Salūkot galvassegu.
- Salūkot veikalā dāvanu.
- Salūkot rakstāmo.
1.1.Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
PiemēriSalūkot līgavu.
- Salūkot līgavu.
- Salūkot sadarbības partneri.
2.Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
PiemēriSalūkot vakariņas, kaut ko ēdamu.
- Salūkot vakariņas, kaut ko ēdamu.
- Jāsalūko sev brokastis.