Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
salūkot
salūkot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
PiemēriSalūkot galvassegu.
1.1.Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
PiemēriSalūkot līgavu.
2.Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
PiemēriSalūkot vakariņas, kaut ko ēdamu.