saklausīt
saklausīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
PiemēriNevarēju saklausīt uzvārdu.
- Nevarēju saklausīt uzvārdu.
- Saklausīt balsī nedrošību.
- Dzīvnieks saklausa pat vājus trokšņus.
- Ārsts saklausījis trokšņus plaušās.