sakaut
sakaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu darbības vārds; transitīvs
1.Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
PiemēriSakaut ienaidnieku.
- Sakaut ienaidnieku.
- Sakautas bandas.
2.Pieveikt, uzvarēt.
PiemēriTenisistu sakāva ar viņa paša paņēmieniem.
- Tenisistu sakāva ar viņa paša paņēmieniem.