sajukt
sajukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
PiemēriNošu lapas sajukušas.
1.1.Zaudēt parasto kārtību.
PiemēriDzērvju kāsis sajuka.
2.formā: trešā persona Sašķīst, izjukt, pārvērsties mīkstā masā.
PiemēriKartupeļi sajūk putrā.
3.formā: trešā persona Sākt norisēt citādi, nerealizēties.
PiemēriSajuka visi plāni.
3.1.Tikt veiktam kļūdaini, nepareizi.
PiemēriMan sajuka dzejolis.
3.2.Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
PiemēriSajuka diena ar nakti.
4.sarunvaloda Zaudēt prātu, skaidras domāšanas spējas.
Stabili vārdu savienojumiSajukt prātā.