saimniekot
saimniekot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
PiemēriEfektīvi saimniekot.
- Efektīvi saimniekot.
- Jāsaimnieko taupīgi.
- Saimniekot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.
- Gudri saimniekojot uz savas zemes, gūt labu ražu.
- Sieva saimnieko atjaunotajā viesnīcā.
- Mazdēls saimnieko dzimtas mājās.
2.Veikt darbus mājsaimniecībā.
PiemēriSaimniekot pa māju.
- Saimniekot pa māju.
- Vīrs saimnieko virtuvē.
3.Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur).
PiemēriBibliotēkā saimnieko bērni.
- Bibliotēkā saimnieko bērni.
- Pašvaldība saimnieko pilī.
- pārnestā nozīmē Pilsētas centrā saimnieko bebrs.