saiet
saiet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju darbības vārds; intransitīvs
1.Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriSaiet bariņā un padziedāt.
3.Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
PiemēriKrustojums veidojas, kad saiet kopā divi vai vairāki ceļi.
3.1.Iekļūt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
PiemēriKurpēs sagājušas smiltis.
4.formā: trešā persona; kopā ar: "kopā" Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
PiemēriLauku robežas saiet kopā.
4.1.Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
PiemēriPlāksnes, baļķu gali, mājas sienas saiet kopā.
5.formā: trešā persona Tiekot sildītam, izveidoties.
PiemēriNeļaut mērcei saiet kunkuļos.
Stabili vārdu savienojumiSaiet grīstē. Saiet kopā. Saiet matos. Saiet ragos. Saiet sviestā.