saglumēt
saglumēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
PiemēriSaglumējusi sieksta.
- Saglumējusi sieksta.
- Saglumējušas nobirušās lapas.
- Saglumējis ūdens.