sagadīties
sagadīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
PiemēriVienlaikus sagadījās vairāki svarīgi darbi.
1.1.Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
PiemēriSagadījās tā, ka nepareizi ievadīju kodu.
2.Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
PiemēriPie durvīm sagadījos kopā ar kaimiņu.