Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sagāzt
sagāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu darbības vārds
sagāzums vīriešu dzimte, lietvārds
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
PiemēriVilnis sagāž traleri uz viena sāna.
Stabili vārdu savienojumiSagāzt veldrē.
2.Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
PiemēriSagāzt izskalotajā bedrē vairākas autokravas grants.
2.1.intransitīvs Spēcīgi nolīt.
PiemēriNaktī sagāza lietus.
3.sarunvaloda, intransitīvs Vairākkārt iesist, parasti stipri.
PiemēriSagāzt ar koku pa muguru.
Stabili vārdu savienojumiSagāzt kaudzē.