sagāzt
sagāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu darbības vārds
sagāzums lietvārds; vīriešu dzimte
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
PiemēriVilnis sagāž traleri uz viena sāna.
Stabili vārdu savienojumiSagāzt veldrē.
2.Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
PiemēriSagāzt izskalotajā bedrē vairākas autokravas grants.
2.1.intransitīvs Spēcīgi nolīt.
PiemēriNaktī sagāza lietus.
3.sarunvaloda, intransitīvs Vairākkārt iesist, parasti stipri.
PiemēriSagāzt ar koku pa muguru.
Stabili vārdu savienojumiSagāzt kaudzē.