Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sabuktēt sarunvaloda
sabuktēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
PiemēriMašīnai sabuktēta aizmugure.