Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sabuktēt sarunvaloda
sabuktēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
PiemēriMašīnai sabuktēta aizmugure.