sablīvēt
sablīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
sablīvējums vīriešu dzimte, lietvārds
sablīvēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
PiemēriKāpostus mucā sablīvē.
1.1.Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
PiemēriSablīvēt grāmatas plauktā.