saārdīt
saārdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
PiemēriSprādziens saārdījis ēkas sienu.
- Sprādziens saārdījis ēkas sienu.
- Avārijā saārdītais lidmašīnas vraks.
- pārnestā nozīmē Alkoholisms spēj saārdīt ģimeni.
1.1.Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
PiemēriLode saārdījusi audus.
- Lode saārdījusi audus.
1.2.Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
PiemēriCīņa par neatkarību, kas saārda lielas impērijas.
- Cīņa par neatkarību, kas saārda lielas impērijas.
- Saārdīt trauslo valdības koalīciju.