saārdīt
saārdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
PiemēriSprādziens saārdījis ēkas sienu.
1.1.Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
PiemēriLode saārdījusi audus.
1.2.Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
PiemēriCīņa par neatkarību, kas saārda lielas impērijas.